Mācību saturs
Tonālās vērtības
Mākslā tumšās un gaišās attiecības (gaismēnas) ir gaišuma un tumšuma pakāpes, kuras izmanto dziļuma, kontrasta un formas radīšanai.
Gaišie toņi (gaismas) ir laukumi, kuros gaisma krīt uz objektu, padarot to gaišāku vai baltu.
Tumšie toņi (ēnas) ir laukumi, kurus gaisma tiešā veidā neskar un kuri līdz ar to ir tumšāki vai melni.
Kompozīcija
Kompozīcija ir tādu elementu, kā līniju, figūru, krāsu un tekstūru, izkārtojums darbā. Tā nosaka, kā šie elementi mijiedarbojas, lai radītu līdzsvaru, fokusu un harmoniju, virzot skatītāja uzmanību un paužot iecerēto vēstījumu vai emociju.
Forma un figūra
Figūras ir plakani laukumi ar definētām robežām un divām dimensijām (augstumu un platumu) – piemēram, aplis vai kvadrāts. Formas ir trīsdimensionālas struktūras ar dziļumu (piemēram, lode vai kubs), kuras rada ar ēnošanu un perspektīvu. Figūrai ir kontūra, bet forma piešķir apjomu un telpiskumu.
Krāsu teorija
Krāsu teorija ir mācība par to, kā krāsas mijiedarbojas, kombinējas un veido vizuālus efektus. Tā ietver:
Primārās krāsas (sarkana, zila, dzeltena) ir pamatkrāsas, no kurām var iegūt visas pārējās krāsas.
Sekundārās jeb atvasinātās krāsas (oranža, zaļa, violeta) iegūst, savstarpēji sajaucot primārās krāsas.
Pretkrāsas ir krāsas, kuras krāsu aplī atrodas viena otrai pretī (piemēram, sarkana un zaļa), un tās, izmantotas kopā, viena otru izceļ.
Analogās krāsas krāsu aplī atrodas blakus viena otrai un rada krāsu harmoniju.
Perspektīva
Perspektīva ir tehnika, kura ataino trīsdimensionālus objektus un telpas uz divdimensionālas virsmas, tādējādi radot dziļuma un attāluma ilūziju. Tā balstās uz pamatelementiem, kā horizonta līnija, satekpunkti un saplūstošas līnijas, lai atainotu to, ka tālāk esošie objekti izskatās mazāki. Perspektīva palīdz darbiem izskatīties reālistiskiem un vizuāli korektiem – tuvāk tam, kā mēs dabiski uztveram pasauli.
Ēnošana
Ēnošana ietver dažādu tumšuma pakāpju pielietojumu, lai attēlotu gaismu un ēnu, tādējādi radot dziļuma, tekstūras un formas ilūziju. Tā palīdz parādīt, kā gaisma mijiedarbojas ar objektu. Mākslinieki izmanto dažādas ēnošanas jeb štrihošanas tehnikas, kā svītrojumu, šķērssvītrojumu vai sapludināšanu, lai radītu plūstošas pārejas starp gaišiem un tumšiem laukumiem, tādējādi radot darbā reālismu un telpiskumu.
Anatomija un proporcijas
Cilvēka anatomija un proporcijas attiecināmas uz cilvēka ķermeņa struktūras izpēti un tās korektu attēlošanu. Pamatprincipi ietver:
Proporcijas: Ķermenis tipiski tiek sadalīts astoņos vienādos galvas garumos (vidusmēra pieaugušajam). Galva ir mērīšanas pamatvienība pārējam ķermenim.
Galvenie orientieri: Pleci parasti ir divu galvu platumā, rokas sasniedz augšstilba vidusdaļu, un kājas ir aptuveni puse no ķermeņa kopējā garuma.
Anatomija: Spēja izprast muskuļu un kaulu struktūru palīdz māksliniekiem atainot reālistiskas ķermeņa formas, pozas un kustības.
